Alķīmija - progresīvās domas līdzgaitniece, kas sakņojas mītiskajā pasaules uztverē

Šoreiz raidījuma tēma ir aļķīmija – vājība, no kuras brīvi nav pat slaveni vīri. Grāmata kā galvenais izziņas resurss uz savām lappusēm ir nesusi arī šīs zinātnes pārspriedumus, to sarunu gaitā uzsvēra Latvijas Universitātes profesore Māra Grudule. Savukārt atsaucoties uz mūsu kultūras vēstures – nebaidīsimies šī vārda, gigantu – Gothardu Frīdrihu Stenderu: „Aļķīmija īstiem adeptiem dod dziļākas un plašākas zināšanas par dabas procesiem, pasaules uzbūvi un cilvēka vietu tajā.” Iedzīvošanās labturībā ar zelta starpniecību, protams, nav izslēdzama, tomēr tā ir tikai viena, ļoti sazarota fenomena atvase. Lūkosim izprast tās savdabību, kas sniedzas pāri mūsu ētera mērogam, bet varbūt tieši tādēļ būs kā mudinājums iepazīt alķīmiju kā progresīvās domas līdzgaitnieci, neskatoties uz tās sakņojumiem mītiskajā pasaules uztverē. Latvijas Universitātes profesors, Korejas studiju centra direktors Kaspars Kļaviņš. Sakritības labad, tieši viņa klātbūtne šodienas sarunā īpaši aktuāla, proti, to balsta pētījums par zinātņu vēsturi mūsu reģionā, kuru veic projekts „Riga Literata”. Paplašinot: Rīgas humānistu neolatīniskais mantojums, Eiropas „Respublica Literaria” (tulkojot, tālsatiksmes intelektuālā kopiena) ietvarā, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesora Ojāra Lāma vadībā. Ar projektu „Riga Literata” raidījumā esam jūs iepazīstinājuši epizodē, kuras tēma bija Salomona Frenceļa apcere „Par patieso labietību un zinību cieņu”. Tiktāl par pagātni, bet nu tieksimies pēc šodienas izpratnes par alķīmijas nozīmi tās pamatsūtībā. Stāsta Kaspars Kļaviņš, iesākot savu redzējumu no kristietības vēstures ieloka. Citu izpratnes vektoru alķīmijas fenomena sakarā iezīmē Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa. Kaspars Kļaviņš, turpinot zinātnisko ieskatu pingpongu, savā stāstījumā piemin franciskāņu mūku, teologu, filozofu sholastiķi un dabaszinātnieku Rodžeru Bēkonu. Savos darbos Bēkons izteica virkni tā laika, proti,  12. gadsimta zinātnes un tehnikas līmenim neraksturīgi drosmīgus minējumus; proponēja uz eksperimentiem un matemātiskiem aprēķiniem pamatotu izziņu. Kā lielākā daļa tā laika ļaužu, viņš ticēja maģijai, astroloģijai, nākotni vēstījošām zīmēm, pāris savos pētījumos pieskāries arī alķīmijai. Deduktīvā – proti, uz loģisku un secīgu spriedumu balstītas izpratnes strukturēšana un matemātiskās domāšanas akcentēšana ļāva viņam kļūt par paraugu visas Eiropas zinātniskajai domai. Aļķīmiķu plašo darbības lauku iezīmē Aija Taimiņa. Kaspars Kļaviņš savukārt stāstījumā par alķīmijas idejām jau iezīmē Gotharda Frīdriha Stendera vārdu, pie kura vēl pievērsīsimies sadaļā „Svarīgā Grāmatzīme”. Heinrihs Kundrāts. Augsti izglītots un daudzpusīgs pētnieks un dabaszinātnieks, dzimis un darbojies Vācijā, bet uzturējis ciešas saiknes ar Anglijas alķīmijas censoņiem. Viņa apjomīgais izdevums „Mūžīgās gudrības amfiteātris” ir aplūkojams Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu nodaļā, un tieši ar šo grāmatu iepazīstina Aija Taimiņa. Noslēgumā iepazīstinām ar Gotharda Frīdriha Stendera 1794. gadā tapušo manuskriptu, kurš atrodas Tartu Universitātes bibliotēkā un kura izpēti, gatavojot arī sekojošu jaunizdevumu, veikusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, literatūrvēsturniece Māra Grudule. Vai patiešām zeltam ir tik liela ietekme uz cilvēku prātiem? Iespējams, to mums atklās jaunievēlētie tautas priekšstāvji, kurus mums jāizvēl 1. oktobrī. Bet varbūt labāk ir gremdēties mūsu vēsturē, lai gūtu tur stiprinājumu šodienas gaitās. Tādēļ nākamnedēļ pievērsīsimies latviešu mācītāja Jāņa Reitera iezīmīgumam grāmatniecības ziņā. Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit: