Garlībs Merķelis – viens no modernās žurnālistikas pamatlicējiem

Publicists un izdevējs Garlībs Merķelis – viens no modernās žurnālistikas pamatlicējiem, ražīgs un ass publicistikā, nesaudzīgs literatūrkritikā. Izveido pirmo frontes laikrakstu. Mazāk zināmās Merķeļa dzīves un darbības lappuses šķirstām raidījumā Grāmatai pa pēdām. Merķeļa darbībau žurnālistikā palīdz izzināt, arī parādot kādas mazāk zināmaas privātās dzīves līnijas, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa, literatūrzinātniece Māra Grudule un vēstures doktors Jānis Šiliņš. No 1796. Līdz 1806.gadam Garlībs Merķelis uzturējās Vācijā. Veimārā iepazinies ar ievērojamiem vācu vēlās apgaismības laika literātiem, arī ar Johanu Gotfrīdu Herderu, kļūst par žurnālistu Veimāras laikrakstā „Der deutsche Merkur”. Pēc dažiem gadiem pārceļas uz Berlīni , kur nodarbojas ar publicistiku un izdevējdarbību. Viņš darbojies redakcijās, izdevis vairākus literārus laikrakstus. Par Merķeļa darbošanos žurnālistikā stāsta Māra Grudule. Aija Taimiņa min 19.gadsimta beigu vācu publicista Jūlija Ekarta izteikumu, ka Merķelis viens spēj sarakstīt tik daudz, ka ar to var apgādāt veselu preses koncernu. Viņš raksta daudz ko, raksta uzsaukumus, polemistiskus rakstus, literatūrkritikas. Literatūrkritika kā kaujas lauks. Ne velti Merķelis ticis dažādi apsaukāts. Visdzēlīgākos nopēlumus izpelnījies viņa raksturs, izturēšanās un rakstniecības maniere, daži piemēri: latviešu Horācijs, literārs spoks, rets meteors, mopsis Garlībs Smerdelis, doktors Žults kungs, sivēns, pusliterāts, blakts. Vēl atsevišķa tēma ir Merķelis un anti Napoleona koalīcija ir atsevišķa tēma. Merķelis dedzīgi iestājās pret Napoleona agresiju Eiropā un Vācijā, tāpēc 1806.gadā, kad Napoleona armija ieņēma Prūsiju un tuvojās Berlīnei, Merķelim steigā jāpamet Berlīne, lai atgrieztos Rīgā. Turpmākajos gados  Merķelis izdeva Baltijas provinču laikrakstu „Ostseeprovinzenblatt”, ko vēlāk pārdēvēja par „Provinzialblatt fur Kur-, Liv- und Estland”. Bet dzīves nogali Merķelis vadīja ģimenes lokā Depkina muižā Katlakalna draudzes novadā pie Rīgas. 2019.gada rudenī Rīgā tika svinēta Baltijas apgaismotāja Garlība Merķeļa 250.jubileja, tās ietvaros notika starptautiska zinātniska  konference,  Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika sarīkota oriģinālmateriālu izstāde, bet nedaudz vēlāk iznāca izstādes katalogs, kas sniedz vērtīgu informāciju par Merķeļa dzīvi. Merķelis apbedīts Katlakalna draudzes kapos, kur Rīgas Latviešu biedrība Merķeļa simtgadē uzstādīja kapa pieminekli.  Iepriekšējā raidījumā izzinājām Merķeļa darbu "Latvieši". Vairāk par projektu šeit: